Kur palikuši veselības tehnoloģiju jaunuzņēmumu investori?
2023. gads jaunuzņēmumiem pasaulē bija izaicinājumiem pilns. Atverot jebkuru pētījumu par investīciju piesaisti, aina ir viena un tā pati. Finansējums samazinājās, turklāt būtiski. Piemēram, pēc Crunchbase datiem 2023. gadā jaunuzņēmumi pasaulē spēja piesaistīt par 38 % mazāk investīciju nekā 2022. gadā.
Baltijā "bilde" ir līdzīga, apliecina Change Ventures 2023. gada 1. pusgada pētījums. Un, lai arī dati ir pieejami tikai par pirmo pusgadu, var droši pieņemt, ka nekas būtiski nebūs mainījies arī gada otrajā pusē.
Skatoties, kā ir veicies Latvijas jaunuzņēmumiem, šeit ir lielisks Labs of Latvia apkopojums, kur minēts, ka Latvijas jaunuzņēmumi 2023. gadā ir piesaistījuši aptuveni 20 miljonu eiro investīcijas. Jā, mazāk nekā 2022. gadā, bet tas bija sagaidāms un šī tendence ir redzama visā pasaulē. Tāds tas ekonomikas cikliskums, ko darīt. 🤷
Tā kā es pārstāvu globālu iespējkapitāla fondu Verge HealthTech, kas investē tikai veselības tehnoloģiju jaunuzņēmumos1, tad, protams, man bija interesanti pavērot minēto jaunuzņēmumu pārstāvētās nozares, lai saprastu, kuras jomas spēja piesaistīt investīcijas. Atveru rakstu, lasu un redzu (vai pareizāk sakot – neredzu) nevienu veselības tehnoloģiju jaunuzņēmumu.
Pag, tiešām pa visu gadu neviens Latvijas veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums nav piesaistījis investīcijas!? Tā kā jaunuzņēmumi ir privāti, tad dati mēdz būtu nepilnīgi. Labi, atveram Pitchbook, lielāko globālo jaunuzņēmumu datubāzi. Ko redzam tur?
2023. gada veselības tehnoloģiju jaunuzņēmumu darījumi un summas Baltijā:
Lietuva
15 darījumi
piesaistītās investīcijas: 35 miljoni dolāru
Latvija
0 darījumi
piesaistītās investīcijas: 0
Igaunija
7 darījumi
piesaistītās investīcijas: 74 miljoni dolāru
Uj, šis galīgi neizskatās labi.
Labi, patiesībā to, ka 2023. gadā Latvijas veselības jaunzņēmumi piesaistīja apaļu nulli investīcijās, jau varēja paredzēt pagājušā gada vidū, skatoties uz to, cik sīva ir konkurence par investīciju piesaisti Ziemeļeiropas un Baltijas reģionā, kur komandas pat ar lieliem, starptautiskiem maksājošiem klientiem ar grūtībām piesaista investīcijas. Tomēr man bija naiva iekšējā cerība, ka tomēr gada beigās kāds spēs “izšaut”. (Jā, dažos vietējos konkursos viens otrs veselības jaunuzņēmums pērn saņēma dažu tūkstošu eiro naudas balvas, bet, ja kāds to uzskata par investīciju, tad, atvainojos, tālāk labāk var nelasīt)
Vai tas nozīmē, ka Latvijā nav labu veselības tehnoloģiju jaunuzņēmumu?
Nebūt ne! Ir, un kā vēl ir. Latvijā ir labi veselības tehnoloģiju jaunuzņēmumi ar lieliskiem un talantīgiem dibinātājiem, komandām un tiešam lielu izaugsmes potenciālu. Daži labi “kaimiņu” jaunuzņēmumi jau gaida, kad varēs pie sevis pārvilināt pāris Latvijas veselības tehnoloģiju censoņus.
Diemžēl pēdējos mēnešos, runājot ar lielāko daļu veselības tehnologiju entuziastu, man ir žēl skatīties, kā tiešām talantīgi cilvēki ar degsmi un mērķi radīt globālus risinājumus tiek brutāli salauzti vietējā “sistēmā” . Un pat tie, kuri spēj to izturēt, beigās ir tā nomocīti, ka vairs nav nedz spēka, nedz degsmes virzīties tālāk pāri Latvijas robežai. Vienu moca universitāšu profesori ar tekstu “tā jau vienmēr ir bijis”, otram valsts iestādes izvirza prasības, kam nav nekāda loģiska pamatojuma, tikai “papīru atrakstīšanai”. Vēl citu aprok “ekseļu kalnā” un 12 mēnešu laikā pēc projekta ieviešanas partneri nevar pieņemt lēmumu par projekta nodošanu, lai gan tā ieviešanā komanda pati ir ieguldījusi savus jau tā tik pieticīgos līdzekļus.
Tajā pašā laikā, palasot dažu labu ministriju, universitāšu un citu valsts iestāžu preses relīzes, brīžiem man šķiet, ka Latvija ir veselības tehnoloģiju lielvalsts. Diemžēl patiesā aina ir pilnīgi pretēja.
Es pārstāvu iespējkapitāla fondu, kas tieši investē tikai veselības tehnoloģiju jaunuzņēmumos. Hmm,kāpēc mūsu fonds pagaidām nav investējis nevienā Latvijas veselības tehnoloģiju jaunuzņēmumā? Lai jaunuzņēmums būtu “interesants" Verge HealthTech jāizpildās visiem 3 kritērijiem:
Lai kvalificētos Verge investīcijai, mēs meklējam veselības tehnoloģijas, kas ir mērogojamas globāli un spēj radīt pozitīvu ietekmi gan attīstītajās valstīs , gan arī jaunattīstības valstīs. Tas nozīmē, ka risinājumam ir jāstrādā un teorētiski jābūt spējīgam būt pieejamam gan cilvēkiem Rietumeiropā, kur maksātspēja ir augstāka, gan, piemēram, Bangladešā, kur ienākumu līmenis ir daudzkārt zemāks. Ja risinājums tiek veidots tikai Latvijai vai kaut vai Eiropai, tas mūsu fondam nav interesanti.
Mēs meklējam komandas, kas spēj ne tikai nosācīti “ātri” augt un attīstīties, bet arī ir ar ambīciju radīt tiešām miljardiem eirovērtus uzņēmumus. Jāatceras, ka, neskatoties uz to, ka mūsu fonds vēlas investēt veselības tehnoloģijās, kas spēj radīt pozītvu ietekmi globāli, ir svarīga “iespējkapitāla matemātika” un investīcijai teorētiski jāspēj 10 gadu laikā investoriem atgriezt 20 līdz pat 40 reizes vairāk naudas, nekā viņi investēja šajā uzņēmumā. Par iespējkapitāla matemātiku vairāk var lasīt šajā rakstā. Tas nozīmē, ka tad, ja dibinātāju mērķis ir radīt Latvijas izmēriem “lielu” uzņēmumu ar, piemēram,10 miljonu eiro apgrozījumu gadā, tad ar to būs stipri par maz, lai mūsu fonds būtu ieinteresēts investēt šādā uzņēmumā.
Visbeidzot, neviens investors nedod naudu par “skaistām acīm“. Lai investoram būtu interese izvertēt jaunuzņēmumu, komandai jabūt spējīgai pierādīt, ka tā zina, ko dara, ka veido risinājumu kādam, kam to vajag, un ka šī mērķa grupa ir gatava maksāt par to. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, ka veselības tehnoloģiju izstrāde un tirgū laišana ir ilgs un dārgs process, jaunuzņēmumam ir jāspēj parādīt “kaut ko taustāmu”. Tas var būt prototips vai pirmie maksājošie klienti un spēja piesaistīt vairāk un vairāk klientu.
Kā jau iepriekš minēju, Latvijā ir talantīgas komandas, kas spēj radīt inovatīvus risinājumus veselības nozarē, kas palīdzētu miljoniem cilvēku visā pasaulē. Līdz ar to ar pirmajiem diviem nosacījumiem vairākiem uzņēmumiem problēmumu nebūtu. Taču trešo punktu ļoti ietekmē ne tikai pats jaunuzņēmums, bet arī vide, kur šīs talantīgās komandas atrodas. Ja vide nav pretīmnākoša un ir pat noraidoša, kā lai talantīga komanda spēj parādīt investoram, ka viņu radītais risinājums strādā un ir nepieciešams pasaulē?!
Mūsu Verge HealthTech fonds ir globāls un mēs investējam jaunuzņēmumos, sākot no Sīlīcija ielejas līdz Londonai, Tallinai, Singapūrai un Bangladešai. Līdz ar to konkurence par šo finansējumuirglobālā merogā. Ja ir vienlīdz talantīgas komandas un vienlīdz labi risinājumi, tad komanda, kas būs labākā vidē, visticamāk spēs piesaistīt investīcijas, kamēr otra komanda no nelabvēlīgas to nespēs.
Protams, nedrīkst vispārināt. Arī esošajā sistēmā ir cilvēki, speciālisti un organizācijas, kas cenšas kaut ko darīt. Taču te nav stāsts par entuziastiem, bet gan par sistēmu kā tādu. Diemžēl šī sistēma nemudina pieņemt izlēmīgus un drosmīgus lēmumus, bet gluži pretēji – bremzē un liek sprunguļus riteņos. Pat pašiem entuziastiskākajiem un centīgākajiem reiz nolaižas rokas.
Labi, ko darīt? Godīgi sakot, es nezinu, ko var mainīt valsts politikas pusē, un domāju, ka ir daudz gudrāki un spējīgāki cilvēki, kas jau ir minējuši konkrētas lietas, kas jāmaina, lai vide sāktu attīstīties uz pareizo pusi. Neplānoju atkārtoties un labāk pieturēšos “savā lauciņā”.
Tas, ko varu ieteikt, ir daži praktiski padomi Latvijas veselības tehnoloģiju jaunuzņēmumu dibinātājiem un komandām, kas šobrīd jau rada inovācijas vai tikai plāno tās radīt:
Vispirms jāapzinās, ka radīt kaut ko no nulles veselības nozarē ir ļoti grūti, un līdz ar to ir jāapzinās, vai esat gatavi turpmākos 5–10 gadus veltīt šim uzņēmumam. Ja atbilde ir absalūts “jā”, tad super – var virzīties tālāk. Jā “nē”, tad labāk darīt kaut ko citu. Pēc tam varēsiet pateikt man paldies.
Šobrīd Latvijā “pirmās paaudzes” veselības jaunuzņēmumu dibinātāji jau ir pieredzējuši daudz ko. Lielākā daļa noteikti būs atvērti dalīties ar pieredzi, padomu un kontaktiem: no kuras iestādes izvairīties, ko ņemt vērā pirms uzrunāt kādu speciālistu vai iestādi utt. Galvenais ir nebaidīties un droši jautāt, jo, lai gan dažas ministrijas reklāmās vēlētos jums likt domāt, ka veselības nozare pēdējos 10 gados Latvijā ir ļoti mainījusies, patiesībā, ar atsevišķiem izņēmumiem, nekas būtiski nav mainījies, un tam, ko “pirmā paaudze” varēja “izbaudīt’’ uz savas ādas, visticamāk nāksies piedzīvot arī nākamajai paaudzei.
Valsts tavu inovatīvo tehnoloģiju, pakalpojumu vai produktu neapmaksās! Punkts :) Tas, ka ministrijas, iestādes un organizācijas paraksta memorandus, veido darba grupas un bildējas slimnīcu jauno korpusu atklāšanās, ir forši, bet tev kā dibinātājam no tā nebūs ne silts, ne auksts. Un, kamēr kāds mehānisms, kas teorētiski ļautu to apmaksāt, tiks ieviests dzīvē, tavs jaunuzņēmums jau būs paspējis 10 reizes bankrotēt, tāpēc neiesaku rēķināties ar varbūtību, ka tavu risinājumu apmaksās valsts.
Ja veido digitālu risinājumu un “meklē programētāju", ir tikai viens ieteikums: ChatGPT. Prototipam nevajag programētāju. Ja nevēlies mēģināt ar to tikt galā pats, atgriezies šī ieteikumu saraksta. 1. punktā.
Ja veido fizisku risinājumu, piemērm,izmantojot 3D druku, ģipsi, koku vai kādu citu materiālu, tāpat jāmēģina uztaisīt “kaut ko”. Jāatcers, ka pirmais prototips ir tikai prototips. Tam nav jābūt nedz skaistam, nedz parocīgam. Galvenais, ka tas spēj pildīt pamatfunkciju. (Jā, arī veselības nozarē saprāta robežās šis ir aktuāli)
Pārbaudi, kas ir atļauts. Ja risinājums ir domāts klīniskai izmantošanai, kam ir nepieciešami pētījumi vai novērojumi, noskaidro, vai vispirms ir iespējams radīt ne-klīnisku prototipu vai produktu, kas būtu kā wellness risinājums. Palaižot ne-klīnisko produktu, ātrāk iemācīsies, ko klienti dara, ko nē, varēsi no tā izdarīt secinājumus un ievest uzlabojumus otrās paaudzes produktā, kas jau būs klīnisks.
Kur meklēt pirmo finansējumu? Ideju konkursi. Nauda nav liela, bet prototipam varbūt pietiks. Investors “plikai“ idejai naudu nedos!
Intervējot veselības nozares cilvēkus, noteikti filtrē informāciju, ko tev stāsta. Nesaku, ka dakterus nav jāklausa! Gluži pretēji. :) Bet, tas, ka lietas “vienmēr ir bijušas vai notikušas “tā“, nenozīmē, kā tā tam jānotiek arī nākotnē.
Visbeidzot, ja nu tomēr neredzi, ka Latvijā tevi vai tavu komandu atbalsta, šobrīd tikai četru stundu autobusa braucienā uz ziemeļiem ir inkubators/akcelerators, kam tieši šobrīd ir atvērta pieteikšanās. Te būs saite uz mājaslapu.
Šī raksta mērķis nebija atkārtot klasisko “Latvijā viss ir slikti“, bet gluži pretēji. Jauns gads parasti sākas ar jaunu apņemšanos un mērķiem, un es vēlētos, lai 2024. gada beigās man vairs nevajadzēs meklēt pa datubāzēm, vai tiešām pa visu gadu neviens Latvijas veselības jaunuzņēmums nav piesaistījis investīciju un ka gada apkopojumā jau varēs redzēt, ka talantīgie un drosmīgie Latvijas veselības tehnoloģiju jaunuzņēmēji būs ne tikai spējuši piesaistīt investīcijas, bet dzirdēšu, kā investori paši “skrien pakaļ” Latvijas veselības tehnoloģiju jaunuzņēmumiem (es tai skaitā). :)
No savas puses apņemos iespēju robežās palīdzēt ikvienam jaunuzņēmējam , kas velēsies mainīt veselības nozari uz labo pusi! Ja tu vai tava komanda jau kaut ko dara veselības nozarē vai arī vēl tikai plāno, droši sazinies ar mani LinkedIn vai X!
S.
Lai nebūtu pārpratumu, ar veselības tehnoloģijām jeb healthtech es definēju tās tehnoloģijas, kuru pamatā ir klīniska problēma un risinājums. Šajā definīcijā es neieskaitu dzīves uzlabojumu un labbūtības jeb wellness un biotehnologiju jaunuzņēmumus.